compo

Lielu putnu un mājlopu fermu īpašnieki saņem daudzus piedāvājumus ar dažādiem ekonomiskajiem pamatojumiem putnu vai kūtsmēslu pārstrādei biogāzē, elektroenerģijā, kurināmās briketēs, barības piedevās, to izmantošanai Kalifornijas slieku audzēšanai, sadedzināšanai, pārstrādei mēslošanas līdzekļos u.c. No visiem piedāvājumiem ir vērts izvēlēties tikai vienu (ekonomiski pamatotu) veidu – organisko mēslošanas līdzekļu ražošanu no putnu vai kūtsmēsliem.

humilat compo ir šķidrs organisks kompostēšanas preparāts, kura galvenā aktīvā sastāvdaļa ir humīnskābes, kas iegūtas no humificētas kūdras.

humilat compo paātrina dažādu organisko atlieku (pārtikas atkritumu, putnu vai kūtsmēslu, citu organisko atkritumu) kompostēšanu un veicina komposta veidošanos. Tas ātri noņem nepatīkamās smakas, un paātrinātais fermentācijas process pārvērš pārstrādātās izejvielas par organisko mēslojumu, ko var izmantot kā augsnes ielabotāju. Pēc šo organisko mēslojumu iestrādāšanas augsnē, augsne tiek aktīvāk bagātināta ar barības vielām un tiek pastiprināta augsnes mikrofloras aktivitāte.

humilat compo ir piemērots:
– putnu un kūtsmēslu pārstrādei kaudzēs (pāļos);
– putnu un kūtsmēslu pakaišu pārstrādei tieši fermās (apstrāde uz pakaišiem);
– šķidro mēslu pārstrādei lagūnās.

Plaša visekonomiskākās notekūdeņu attīrīšanas no organiskajām un neorganiskajām antropogēnajām toksiskajām vielām (naftas produktiem, pesticīdiem, virsmaktīvajām vielām, smagajiem metāliem, ķīmisko ieroču detoksikācijas produktiem) metodes izplatība mūsdienās ir novedusi pie jaunas ekoloģiskās problēmas – nepieciešamības rast veidu, kā neitralizēt liekās dūņas un smago metālu (vara, svina, hroma, arsēna, dzīvsudraba, cinka utt.) nogulsnes, kuru augstās koncentrācijas neļauj izmantot dūņas un nogulsnes lauksaimniecībā.

Galvenā dūņu un nogulšņu neitralizēšanas metode visā pasaulē joprojām ir aprakšana duļķu uztvērējos. Vidēji viena gada laikā attīrīšanas iekārtās, kas atrodas lielās pilsētās ar vairākiem miljoniem iedzīvotāju, rodas ap 300-450 tūkst. tonnām nogulšņu, kuru aprakšanai nepieciešama aptuveni 8–10 hа platība. Poligoniem jāatrodas 50–60 km attālumā no attīrīšanas iekārtām. Bieži vien šādā attālumā no lielām pilsētām vairs nav poligonu ierīkošanai derīgās zemes, bet tuvākās derīgas teritorijas atrodas 100–150 km attālumā.

Neskatoties uz ārējo pievilcīgumu, vispārzināmās smagos metālus saturošo lieko aktīvo dūņu neitralizēšanas metodes (termiskā un/vai termoķīmiskā apstrāde) ir ekoloģiski nedrošas, jo lielākā vai mazākā mērā piesārņo atmosfēru, kā arī prasa sarežģītas sistēmas gāzu izmešu attīrīšanai no piesārņojošām vielām un sekundāro notekūdeņu attīrīšanai. Šīs metodes neparedz dūņās esošo derīgo organisko vielu izmantošanu humusa daudzuma papildināšanai augsnē, lai gan humusa zudumi augsnes augšējā horizontā pēdējo 100 gadu laikā dažādos reģionos ir sasnieguši no 25 līdz 56%. Citas metodes lieko aktīvo dūņu atbrīvošanai no smagajiem metāliem līdz šim nav tikušas izmantotas attīrīšanas iekārtu izmantošanas praksē.