compo

Lielu putnu fermu īpašnieki saņem daudzus piedāvājumus ar dažādiem ekonomiskajiem pamatojumiem putnu mēslu pārstrādei biogāzē, elektroenerģijā, kurināmā briketēs, barības piedevās, to izmantošanai Kalifornijas slieku audzēšanai, sadedzināšanai, pārstrādei mēslošanas līdzekļos u.c. No visiem piedāvājumiem ir vērts izvēlēties tikai vienu (ekonomiski pamatotu) veidu – organisko mēslošanas līdzekļu ražošanu no putnu mēsliem.

Galvenā putnu mēslu pārstrādes tehnoloģijas īpatnība: starp preparāta humilat compo un putnu mēslu funkcionālajām grupām ir izdevies palaist jonu apmaiņas, kompleksu veidošanas, donora-akceptora mijiedarbības reakcijas ar slāņainā polimēra veidošanos. Rezultāta tiek iegūts kompleksais organominerālais mēslošanas līdzeklis ar prolongētu darbību. Tehnoloģija balstās uz paātrinātās fermentācijas principu un paredz preparāta humilat compo izmantošanu, kas pastiprina mēslu fermentatīvo aktivitāti, jo pie “saliktajiem proteīdiem” piederošie fermenti stabilizējas, pateicoties kovalento saišu klātbūtnei humīna molekulā.

Plaša visekonomiskākās notekūdeņu attīrīšanas no organiskajām un neorganiskajām antropogēnajām toksiskajām vielām (naftas produktiem, pesticīdiem, virsmaktīvajām vielām, smagajiem metāliem, ķīmisko ieroču detoksikācijas produktiem) metodes izplatība mūsdienās ir novedusi pie jaunas ekoloģiskās problēmas – nepieciešamības rast veidu, kā neitralizēt liekās dūņas un smago metālu (vara, svina, hroma, arsēna, dzīvsudraba, cinka utt.) nogulsnes, kuru augstās koncentrācijas neļauj izmantot dūņas un nogulsnes lauksaimniecībā.

Galvenā dūņu un nogulšņu neitralizēšanas metode visā pasaulē joprojām ir aprakšana duļķu uztvērējos. Vidēji viena gada laikā attīrīšanas iekārtās, kas atrodas lielās pilsētās ar vairākiem miljoniem iedzīvotāju, rodas ap 300-450 tūkst. tonnām nogulšņu, kuru aprakšanai nepieciešama aptuveni 8–10 hа platība. Poligoniem jāatrodas 50–60 km attālumā no attīrīšanas iekārtām. Bieži vien šādā attālumā no lielām pilsētām vairs nav poligonu ierīkošanai derīgās zemes, bet tuvākās derīgas teritorijas atrodas 100–150 km attālumā.

Neskatoties uz ārējo pievilcīgumu, vispārzināmās smagos metālus saturošo lieko aktīvo dūņu neitralizēšanas metodes (termiskā un/vai termoķīmiskā apstrāde) ir ekoloģiski nedrošas, jo lielākā vai mazākā mērā piesārņo atmosfēru, kā arī prasa sarežģītas sistēmas gāzu izmešu attīrīšanai no piesārņojošām vielām un sekundāro notekūdeņu attīrīšanai. Šīs metodes neparedz dūņās esošo derīgo organisko vielu izmantošanu humusa daudzuma papildināšanai augsnē, lai gan humusa zudumi augsnes augšējā horizontā pēdējo 100 gadu laikā dažādos reģionos ir sasnieguši no 25 līdz 56%. Citas metodes lieko aktīvo dūņu atbrīvošanai no smagajiem metāliem līdz šim nav tikušas izmantotas attīrīšanas iekārtu izmantošanas praksē.