“Humīnskābes ir vienojošā saikne dzīvās un nedzīvās matērijas evolūcijā”
Humilat – viela, kas iegūta no melnās kūdras, veicot tās oksidēšanu ar ozona un gāzu maisījumu un kavitācijas-gravitācijas apstrādi.
Pateicoties izgatavošanā izmantotajai dabīgajai tehnoloģiskajai pieejai tiek īstenota dabīgo bioloģiski aktīvo vielu saglabāšana un uzkrāšanās augstākajā pakāpē, kuras tiek stabilizētas ar negatīvi lādētu humusskābi, kurai klāt, kā stabilizējošais un helatējošais aģents, ir pievienota citronskābe un vēl divas citas. Humilat sastāvā ir 20 aminoskābes, 11 vitamīni, kā arī praktiski pilnais zināmo mikro – un makroelementu klāsts.
Augsta slāpekļa (vairāk par 500 mg/l), fosfora (vairāk par 200 mg/l) un kālija (vairāk par 3000 mg/l) koncentrācija ļauj nodrošināt augu ar nepieciešamu makroelementu kompleksu sēklas materiāla dīgšanas laikā un arī visu veģetācijas periodu. Komplekss no 28 mikroelementiem nodrošina augu ar magniju, boru, cinku un citām nepieciešamajām vielām.
Humilat izmantošana
Humilat funkcijas biosfērā
Akumulējošā
Humilat sastāvā esošās humīnvielas spēj dažādās vidēs izveidot ilgtermiņa rezervju krājumus ar visām barības vielām, ogļhidrātiem un aminoskābēm
Transporta
Komplekso organominerālo savienojumu veidošana ar metāliem un
mikroelementiem to aktīvai migrēšanai uz augiem
Regulatīvā
Humilat sastāvā esošās humīnvielas veido augsnes krāsu un regulē minerālvielu uzturu augiem, katjonu apmaiņu, buferizāciju un ekoloģijas procesus augsnē
Aizsargājošā
Humīnvielas absorbē toksiskās vielas un radionukleīdus neļaujot to iekļūšanu augos
Visu šo funkciju kombinācija nodrošina lielāku ražu un nepieciešamo lauksaimniecības produktu kvalitāti
Humilat līdzekļa raksturojums
Makro – un mikroelementi
# | Sastāvs | Humilat | Apraksts |
---|---|---|---|
1 | Humīnskābes | 78% | Sausnas |
2 | рН | 8,0 | |
3 | Organika | 4,67% | Sausnas |
4 | Magnijs | 871 mg/kg | Nepieciešams hlorofila sintēzei, piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu sintēzē. Fermentu aktivators. Pie tā trūkuma attīstās lapu hloroze. |
5 | Cinks | 3 mg/kg | Piedalās olbaltumvielu un ogļhidrātu sintēzē. |
6 | Bors | 5,2 mg/kg | Reproduktīvo orgānu augšana un attīstība, vielmaiņas kontrole. |
7 | Molibdēns | 0,4 mg/kg | Liela nozīme slāpekļa apmaiņas procesos. |
8 | Varš | 1 mg/kg | Šūnu elpošanas, olbaltumvielu un oglekļa apmaiņas aktivators, imūnās sistēmas stimulators. |
9 | Nātrijs | 575 mg/kg | Piedalās vielmaiņas procesos, nātrija-kālija sūkņa kontrolē, šūnu turgorā. |
10 | Mangāns | 15 mg/kg | Aktivizē dažādu fermentu darbību (vai ir iekļauts to sastāvā), kuriem ir liela nozīme oksidēšanas – reducēšanas procesos, fotosintēzē, elpošanā utt. |
11 | Kalcijs | 5010 mg/kg | Ietilpst augļu un šūnu sieniņas sastāvā. |
12 | Kālijs | 3156 mg/kg | Veicina mitruma noturēšanu, paaugstina sausumizturību. |
13 | Dzelzs | 652 mg/kg | Piedalās hlorofila sintēzes un šūnu elpošanas procesos. |
14 | Slāpeklis | 499 mg/kg | Regulē auga veģetatīvās masas augšanu, nosaka ražības līmeni. |
15 | Sērs | 1860 mg/kg | Ietilpst fermentu sastāvā. |
16 | Fosfors | 213 mg/kg | Aktivizē apsakņošanos, paaugstina salcietību. |
17 | Silīcijs | 256 mg/kg | Ietilpst augļa aizsardzības čaulas sastāvā. |
18 | Hroms | 2 mg/kg | Fermentatīvo reakciju inhibitors. |
19 | Selēns | 2 mg/kg | Ietilpst augu šūnu struktūrelementu sastāvā. |
20 | Alumīnijs | 371 mg/kg | Nepieciešams kvalitatīvai izturības attīstībai pret slimībām. |
21 | Titāns | 12 mg/kg | Kontrolē fermentatīvo reakciju attīstību. |
22 | Jods | 6 mg/kg | Imūno reakciju aktivators. |
23 | Fluors | 2 mg/kg | Bioloģisko molekulu oksidētājs. |
Aminoskābes
# | Sastāvs | Humilat | Apraksts |
---|---|---|---|
1 | Alanīns | 150 mg/l | Piedalās olbaltumvielu sintēzē. |
2 | Aspargīnskābe | 170 mg/l | Aizsargā un stimulē metabolisma procesu. |
3 | Arginīns | 100 mg/l | Piedalās biomolekulu sadales procesos. |
4 | Valīns | 160 mg/l | Paātrina augļu nogatavināšanos. |
5 | Glicīns | 190 mg/l | Barošanās stimulācija. |
6 | Leicīns | 150 mg/l | Fotosintēzes tumsas reakciju aktivators. |
7 | Tirozīns | 230 mg/l | Auga saknes uzsūkšanas zonas augšanas un attīstības stimulators. |
8 | Serīns | 160 mg/l | Piedalās metabolisma procesos. |
9 | Glutamīnskābe | 210 mg/l | Šūnu sieniņas aizsardzība. |
10 | Fenilalanīns | 310 mg/l | Ietilpst rezerves vielu sastāvā. |
11 | Lizīns | 140 mg/l | Sēklu materiāla dīgšanas stimulators. |
12 | Histidīns | 200 mg/l | Iedarbība uz augu nav zināma. |
13 | Cisteīns | 60 mg/l | Piedalās transkripcijā. |
14 | Prolīns | 200 mg/l | Kontrolē enerģijas apmaiņu. |
15 | Hidroksiprolīns | 500 mg/l | Piedalās olbaltumvielu sintēzē. |
16 | Triptofāns | 100 mg/l | Piedalās šūnu sieniņas sintēzē. |
17 | Izoleicīns | 350 mg/l | Uzlabo dažu fermentu katalītisko aktivitāti. |
18 | Metionīns | 240 mg/l | Rezerves viela augļos. |
19 | Treonīns | 60 mg/l | Cukuru sintēzes aktivators. |
20 | Ornitīns | 500 mg/l | Iedarbība uz augu nav zināma. |