“Humīnskābes ir vienojošā saikne dzīvās un nedzīvās matērijas evolūcijā”
Humilat grow ir dabisks biostimulators, kura galvenā aktīvā viela ir humīnskābes, fulvoskābes un augu izcelsmes aminoskābes, kas iegūtas no Latvijas melnās kūdras. Pateicoties saudzīgai tehnoloģijai, šī biostimulatora ražošanas laikā tiek saglabāti un uzkrāti dabiski bioloģiski aktīvi savienojumi, kurus stabilizē negatīvi lādētas humīnskābes. Humilat grow līdzsvarotais sastāvs satur 20 augu izcelsmes aminoskābes un vitamīnus, kā arī mikro- un makroelementus.
Humilat grow priekšrocības un efektivitāte
Augsnei
stimulē augsnes mikroorganismu attīstību, nodrošinot augsnes mikrofloras efektīvāku darbību, kas veicina humusa intensīvu atjaunošanos/veidošanos augsnē
uzlabo augsnes struktūru un auglību, piedalās praktiski visu tās svarīgāko īpašību regulēšanā
saista tehnogēnā piesārņojuma produktus (dzīvsudraba, svina savienojumus, pesticīdus, radionuklīdus u.c.) un kavē to nonākšanu no augsnes augos, nodrošinot produkcijas ekoloģisko tīrību
Augu ražībai un kvalitātei
palielina sēklu dīgtspējas enerģiju, veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību
stiprina augu imūnsistēmu, pastiprina fotosintēzes un vielmaiņas procesus
palielina pākšaugu, graudaugu un eļļas augu ražīgumu virs 8-12%, dārzeņu, ogu un augļu virs 20%
paaugstina augu izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem apkārtējās vides faktoriem, paaugstina augu sausumizturību un salcietību
palielina vitamīnu, cukuru, proteīnu un citu barības vielu saturu gala produkcijā
Izmaksu optimizācija
paaugstina augsnes barības elementu asimilācijas koeficientu augiem par 15-20%
dod iespēju samazināt minerālmēslu lietošanas normu par 20-40%.
produktīvo stiebru skaita palielināšanās, kas ļauj samazināt iesējas normu par 10-15%
ļauj samazināt ķīmiskās kodnes devu, lapu mēslojumu, AAL lietošanas devas
saderība ar lielāko vairumu aizsardzības līdzekļiem, augu barības elementiem
vienkārš lietošanā, zemas izmaksas uz 1 ha
Lopkopībai
lopkopībā un putnkopībā kā atveseļojošā piedeva dzīvnieku barībai
lopkopībā un putnkopībā pakaišu kūtsmēslu intensīvākai pārstrādei ar mērķi iegūt efektīvu, koncentrētu, ilgstošas darbības komplekso organisko mēslošanas līdzekli
Humilat funkcijas biosfērā
Akumulējošā
Humilat sastāvā esošās humīnvielas spēj dažādās vidēs izveidot ilgtermiņa rezervju krājumus ar visām barības vielām, ogļhidrātiem un aminoskābēm
Transporta
Komplekso organominerālo savienojumu veidošana ar metāliem un
mikroelementiem to aktīvai migrēšanai uz augiem
Regulatīvā
Humilat sastāvā esošās humīnvielas veido augsnes krāsu un regulē minerālvielu uzturu augiem, katjonu apmaiņu, buferizāciju un ekoloģijas procesus augsnē
Aizsargājošā
Humīnvielas absorbē toksiskās vielas un radionukleīdus neļaujot to iekļūšanu augos
Visu šo funkciju kombinācija nodrošina lielāku ražu un nepieciešamo lauksaimniecības produktu kvalitāti
Humilat līdzekļa raksturojums
Makro – un mikroelementi
# | Sastāvs | Humilat | Apraksts |
---|---|---|---|
1 | Humīnskābes | 78% | Sausnas |
2 | рН | 8,0 | |
3 | Organika | 4,67% | Sausnas |
4 | Magnijs | 871 mg/kg | Nepieciešams hlorofila sintēzei, piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu sintēzē. Fermentu aktivators. Pie tā trūkuma attīstās lapu hloroze. |
5 | Cinks | 3 mg/kg | Piedalās olbaltumvielu un ogļhidrātu sintēzē. |
6 | Bors | 5,2 mg/kg | Reproduktīvo orgānu augšana un attīstība, vielmaiņas kontrole. |
7 | Molibdēns | 0,4 mg/kg | Liela nozīme slāpekļa apmaiņas procesos. |
8 | Varš | 1 mg/kg | Šūnu elpošanas, olbaltumvielu un oglekļa apmaiņas aktivators, imūnās sistēmas stimulators. |
9 | Nātrijs | 575 mg/kg | Piedalās vielmaiņas procesos, nātrija-kālija sūkņa kontrolē, šūnu turgorā. |
10 | Mangāns | 15 mg/kg | Aktivizē dažādu fermentu darbību (vai ir iekļauts to sastāvā), kuriem ir liela nozīme oksidēšanas – reducēšanas procesos, fotosintēzē, elpošanā utt. |
11 | Kalcijs | 5010 mg/kg | Ietilpst augļu un šūnu sieniņas sastāvā. |
12 | Kālijs | 3156 mg/kg | Veicina mitruma noturēšanu, paaugstina sausumizturību. |
13 | Dzelzs | 652 mg/kg | Piedalās hlorofila sintēzes un šūnu elpošanas procesos. |
14 | Slāpeklis | 499 mg/kg | Regulē auga veģetatīvās masas augšanu, nosaka ražības līmeni. |
15 | Sērs | 1860 mg/kg | Ietilpst fermentu sastāvā. |
16 | Fosfors | 213 mg/kg | Aktivizē apsakņošanos, paaugstina salcietību. |
17 | Silīcijs | 256 mg/kg | Ietilpst augļa aizsardzības čaulas sastāvā. |
18 | Hroms | 2 mg/kg | Fermentatīvo reakciju inhibitors. |
19 | Selēns | 2 mg/kg | Ietilpst augu šūnu struktūrelementu sastāvā. |
20 | Alumīnijs | 371 mg/kg | Nepieciešams kvalitatīvai izturības attīstībai pret slimībām. |
21 | Titāns | 12 mg/kg | Kontrolē fermentatīvo reakciju attīstību. |
22 | Jods | 6 mg/kg | Imūno reakciju aktivators. |
23 | Fluors | 2 mg/kg | Bioloģisko molekulu oksidētājs. |
Aminoskābes
# | Sastāvs | Humilat | Apraksts |
---|---|---|---|
1 | Alanīns | 150 mg/l | Piedalās olbaltumvielu sintēzē. |
2 | Aspargīnskābe | 170 mg/l | Aizsargā un stimulē metabolisma procesu. |
3 | Arginīns | 100 mg/l | Piedalās biomolekulu sadales procesos. |
4 | Valīns | 160 mg/l | Paātrina augļu nogatavināšanos. |
5 | Glicīns | 190 mg/l | Barošanās stimulācija. |
6 | Leicīns | 150 mg/l | Fotosintēzes tumsas reakciju aktivators. |
7 | Tirozīns | 230 mg/l | Auga saknes uzsūkšanas zonas augšanas un attīstības stimulators. |
8 | Serīns | 160 mg/l | Piedalās metabolisma procesos. |
9 | Glutamīnskābe | 210 mg/l | Šūnu sieniņas aizsardzība. |
10 | Fenilalanīns | 310 mg/l | Ietilpst rezerves vielu sastāvā. |
11 | Lizīns | 140 mg/l | Sēklu materiāla dīgšanas stimulators. |
12 | Histidīns | 200 mg/l | Iedarbība uz augu nav zināma. |
13 | Cisteīns | 60 mg/l | Piedalās transkripcijā. |
14 | Prolīns | 200 mg/l | Kontrolē enerģijas apmaiņu. |
15 | Hidroksiprolīns | 500 mg/l | Piedalās olbaltumvielu sintēzē. |
16 | Triptofāns | 100 mg/l | Piedalās šūnu sieniņas sintēzē. |
17 | Izoleicīns | 350 mg/l | Uzlabo dažu fermentu katalītisko aktivitāti. |
18 | Metionīns | 240 mg/l | Rezerves viela augļos. |
19 | Treonīns | 60 mg/l | Cukuru sintēzes aktivators. |
20 | Ornitīns | 500 mg/l | Iedarbība uz augu nav zināma. |